Par skolu

Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs paraksta privilēģiju, liekot Jurģu muižas ienākumus izmantot skolas uzturēšanai. Šis gads tiek uzskatīts par Cēsu 1. pamatskolas darbības sākuma gadu.

Skolā mācījušies 33 skolēni – 28 zēni un 5 meitenes. Viņiem mācīja lasīt, rakstīt, rēķināt un ticības mācību. Skolā strādājuši vismaz divi skolotāji.

Skolā mācās  77 zēni, tā tiek uzturēta par pilsētas līdzekļiem un ienākumiem no mācību naudas.

Pie petrolejas apgaismojuma 193 dienas gadā skolas trīs istabās zināšanas apguva 115 zēni, galvenokārt latviešu amatnieku un zemnieku (vairākums kalpu) bērni. Skola deva audzēkņiem tikai minimālas zināšanas visos mācību priekšmetos un centās viņus audzināt reliģiskā garā.

Skola pārceļas uz speciāli tās vajadzībām celto divstāvu mūra ēkā Gaujas ielā 17. 

1918.gada rudenī skola atgriežas savās telpās un kļūst par Cēsu pilsētas 1. pamatskolu. Tās pārzinis ir Voldemārs Bērsons, skolā strādā septiņi pedagogi, mācās 214 skolēni, arī meitenes. 1919. gada 20. maijā Cēsu izglītības nodaļas mūzikas sekcijai iesniegts to audzēkņu skaits, kuri izteikuši velēšanos apgūt kādu mūzikas instrumentu: klavieres – 100, vijoli – 31, ģitāru – 2, mandolīnu – 1 skolnieks.

Tiek svinēti skolas 300 gadu pastāvēšanas svētki. Gatavojoties jubilejai, skolas vēsturi izpētīja un apkopoja Āraišu draudzes mācītājs Pēteris Baerents.

Atzīmējot Latvijas republikas 20.gadadienu, tiek iesvētīts skolas karogs, kura projektu zīmējis J. Rozenbergs, bet darinājusi rokdarbu skolotāja A.Ķieģelniece.

Laika posmā no 1921. līdz 1940. gadam sešgadīgo pamatskolu beidza 460 skolēni. Skolā mācījās galvenokārt pilsētas bērni. Laucinieku bija maz, tikai tie, kas dzīvoja tuvāk pilsētai, jo katru dienu pēc stundām bija jāiet uz māju. Skolā ar vairāk nekā 200 skolēniem katru gadu strādāja vidēji 9 pedagogi. Skolā darbojās Jaunatnes Sarkanais krusts, mazpulks, koris, dramatiskais kolektīvs. Visu neatkarīgās Latvijas pirmās brīvvalsts laiku par skolas pārzini strādāja Pēteris Užāns, kuru 50 gadu  jubilejā apbalvoja ar Trīszvaigžņu ordeni.

Mācību iestādi izvieto Gaujas ielā 20, jo skolas telpās ierīkots vācu virsnieku klubs. Savās telpās skola atgriežas 1944. gada oktobrī. 11 pedagogi septiņu klašu komplektos (pirmās klases bija divas) mācīja 217 skolēnus. Tā kā skolēnu skaits skolā palielinājās, jo bija jārealizē vispārējā obligātā septiņgadīgā izglītība, tad kopš 1944./45. m.g. skolas vajadzībām sāka izmantot telpas Gaujas ielā 26, kur iepriekš bija dzīvokļi. Skolā sāka darboties arī internāts, kas atradās pieticīgās telpās Līgatnes ielā 2. Tajā katru gadu dzīvoja apmēram 40 bērnu.

Tiek uzsākta padziļināta mūzikas mācīšana. Tajā laikā skola bija vienīgā šāda veida pamatskola Latvijā.

Skolā veidojas jaunas tradīcijas. Viens no pirmajiem emocionālajiem notikumiem bija pasākums, kad 1990. gada pavasarī mācītājs Jānis Beģis iesvētīja valsts karogu. 2001. gada 12. maijā, atzīmējot skolas 375 gadu jubileju, notiek absolventu salidojums, kura laikā mācītājs K. Kalniņš iesvētīja atjaunoto skolas vēsturisko karogu.

Tiek atklāta skolas piebūve ar četrām klašu telpām. Atklāšanā piedalās tā laika izglītības ministrs Kārlis Greiškalns.

Tiek veikta sporta zāles renovācijas 1.kārta.

Ar Eiropas Savienības finansējuma palīdzību tiek īstenota mācību ēku renovācijas un energoefektivitātes paaugstināšanas projekta 1. kārta – siltināta ēku fasāde, Gaujas ielā 17 pārbūvēti ēkas otrais un trešais stāvi, nomainīts jumts un logi abās skolas ēkās.

Tiek atklāts cēsnieka, akmeņkaļa Aivara Kerliņa veidotais dekoratīvais vides elements – akmens flīģelis. Skolā tiek ieviesta e-klase – žurnāls papīra formātā tiek aizstāts ar elektronisko žurnālu.

Tiek pabeigta skolas sporta zāles renovācija.

Tiek veikta skolas stadiona skrejceļa seguma rekonstrukcija.

Tiek veikti remontdarbi skolas zēnu mājturības kabinetā.

Tiek veikti remontdarbi ēkas Gaujas ielā 26 kāpņu telpas sakārtošanā.

Tiek labiekārtots skolas fizikas – ģeogrāfijas kabinets, veicot klases kosmētisko remontu, aprīkojot klasi ar ergonomiskām mēbelēm un interaktīvo displeju.